Latvijas eksprezidente Viara Vīķe- Freiberga sniegusi atbildi ažiotāžai par kapa vietu Meža kapos, kas izraisījusi plašu sabiedrisko rezonansi.


Viņa sirsnīgi pateicas visiem, "kas uz nāvi raugās ar mūsu tautā pieņemto attieksmi”. Vaira Vīķe-Freibetga uzskata, ka to skaisti izsaka divas dainas.

"Ņemot vērā prezidenta kancelejas izdarīto politisko spiedienu, ko nebija vēlams ignorēt, izpilddirektoram 2014.gada sākumā kopā ar eksprezidentes deleģēto pārstāvi nācās "pa tiešo" aiziet pie I un II Meža kapu vadības, kas tad arī parādīja viņiem dažādas vietas, un viņi izlēma par vienu konkrētu. Pašlaik neviens no šiem konkrētā jautājuma kārtotājiem Kapu pārvaldē vairs nestrādā,"

"Dienai" skaidroja avots Kapu pārvaldē, piebilstot, ka 2014.gada 2.decembrī ar Lasmani noslēgts līgums par vietas kopšanu.

Uz laikraksta jautājumu par minēto darbību ētiskumu Vīķe-Freiberga neesot vēlējusies atbildēt.

“LNT Ziņas” aptaujātie politikas vērotāji bija skeptiski par to, ka valstij būtu jānodrošina kapavietas valsts pirmajām personām, vairāki no kuriem atdusas Meža kapos.

“Demokrātiskas sabiedrības un demokrātiskas politiskas iekārtas nekādus politiķu panteonus neveido. Ir, protams, atsevišķas izcilas vēsturiskas personības, piemēram, Napoleons Francijā vai Vinstons Čērčils Lielbritānijā, vai vesela rinda ASV prezidentu – daži ir klintī izkalti. Bet tas ir vairāk jautājums par sabiedrības, nevis viņu pašu attieksmi pret to, kā viņu piemiņa tiek saglabāta, kas to dara, kādu mērķu vārdā,”

norādīja politologs Ojārs Skudra.

Likuma Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu 12.pants nosaka, ka "Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts". Tas nozīmē, ka tad, kad 1937.gadā dzimusī Vīķe-Freiberga beigtu savas gaitas šai saulē, viņu apbedītu un kapu turpmāk apkoptu par valsts līdzekļiem. Taču par to, ka eksprezidentei būtu lielākas priekšrocības nekā "parastajiem" cilvēkiem kapavietas izvēlē, likums neko nesaka.