Ziņu portālam “Delfi” kāda sieviete dalījās ar skaistu stāstu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) 121. auto brigādi. Viņa atklāj patīkamu pieredzi, kad pie viņas ieradās “ātrie” – trīs jauni zēni, vecumā 23-25.


"Vienmēr, bet jo īpaši pēdējā laikā, presē un medijos ir daudz negāciju, kas saistītas ar veselības aprūpi. Vienmēr tiek izcelts negatīvais, sliktais. Lai to visu līdzsvarotu, vēlos padalīties ar savu neseno pieredzi ar mūsu pašu ātro palīdzību," raksta Ieva.

"Man ir brālis – smagi slims, piekalts gultai. Pagājušā gada 29. decembrī pašā dienas vidū viņa stāvoklis kļuva patiesi smags – dziļa bezsamaņa, ne uz ko nereaģēja. Protams, ka kopā ar māti izsaucām ātro palīdzību, bija skaidrs, ka pašas galā netiksim," notikumus atceras lasītāja. "Pavisam drīz ieradās "ātrie" – trīs jauni zēni, nu varētu būt gadi 23 līdz 25."

Sākumā sieviete nobijās, jo domāja, ka tik jauni puiši nespēs tikt galā ar situāciju. Tomēr Ieva kļūdījās.

"Dakteris nekavējoties sagrieza brāli pareizā pozīcijā, neaptveramā ātrumā ielika mutē neliela izmēra cauruli, pa to laiku bija nokomandējis medbrāli, kādas zāles jāsagatavo, un nekavējoties (biju pārsteigta, cik ātri to var izdarīt) dakteris iedūra kaut ko vēnā. Tas viss bija sekunžu jautājums," raksta Ieva. "Temps bija tiešām pārsteidzošs. Kas lika nomierināties – darbinieku vidū absolūts miers."

"Brāli nekavējoties uz rokām nonesa lejā uz automašīnu un nogādāja slimnīcā. Pirms tam vēl satrauktajai mammai kaut ko nomierinošu iedeva, lika nomierināties – viss būšot labi," atceras lasītāja. "Ko es ar to visu gribu teikt – mums ir IZCILI jaunie ārsti. Šie konkrētie speciālisti strādāja mašīnā Nr. 121. Pa ceļam uz slimnīcu noskaidrojām, ka braukuši no Daugavas otras puses, jo mūsu adrese ir Ziepniekkalnā."

"Es no sirds ceru, ka dakteri, kas ir tik prasmīgi un sirsnīgi, nepametīs dzimteni, bet turpinās darbu pacientu labā," cerības izsaka Ieva. "Tagad tiešām zinu, ja būs, nedod Dievs, vajadzība pēc medicīniskās palīdzības, zināšu, ka 121. mašīna ir izcilu mediķu brigāde. Diemžēl nezinu, kā sauc jauno dakteri, steigā pat neiedomājos apjautāties, bet no sirds vēlētos viņam pateikt vissirsnīgākos pateicības vārdus. Lai Dievs svētī gan viņu, gan visus pārējos, kas tikpat cēli nodarbojas ar pacientu glābšanu!"

Paldies, ka dalāties arī ar skaistajiem stāstiem!